Teicējs: Agris
Intervijas laiks: 2008. gada 28. aprīlis
Intervijas vieta: Kazdangas pagasts
Intervē: Signe Pucena
Transkripcija: Ieva Vītola


Pie Agra dodamies kā pie pirmā mums zināmā alus gatavošanas meistara. Lai gan
viņš alu ļoti sen nav taisījis, labprāt izstāsta visu procesu un izrāda tos instrumentus,
kas viņam vēl no sendienām saglabājušies. Sarunājam ar Agri, ka viņš mums parādīs,
kā diedzē graudus un sagatavo iesalu. Atvedam no vietējā zemnieku tirgus maisu ar
miežiem diedzēšanai. Vēlāk Agris ir ar mieru savas alus darītāja prasmes rādīt mūsu
rīkotajā alus gatavošanas meistardarbnīcā Aizputē.

Tā, maisu ar miežiem aiznes uz dīķi...
Jā, un iemērc dīķī. Var jau citā ūdenī arī mērkt.

Ā!
Tagad jau nē, bet senos laikos nesa uz dīķi. Tad nākošā dienā izber tādā plānā, plānā
kārtiņā uz klona grīdas. Ja vajag, biški samitrina, ja nē, pārsedz ar...

To grīdu samitrina?
Nē, nē, tos miežus. Un tad pārklāj, lai ir silts. Pārsedz ar kādu segu, kažoku, vārdsakot,
vecas drēbes var likt virsū – tā, lai silts. Un tad viņiem asni parādās.

Cik tiem asniem jābūt lieliem?
Vai! Nu, tad, kad parādās saknītes, un tad, kad viņš paliek salds, kad pakošļā.

Tā garša salda?
Jā, nu, pārdiedzēt nevar, tad viņi atkal visi aiziet asnos. Viņi tāda velēna būs, tad viņi visi
jāķibina ārā, jāplosa un tad jānožāvē.

Kā ir – tās saknes un asnus jādabū nost ir?
Nu, tāpēc viņi ir jāžāvē.

Ā!
Un tad viņus tā parīvē, un viņi paši birst nost. Viņi sakalst, vai ne. Tad izsijā un tad...
Citādi nelabs alus esot, ja tie akoti paliek klāt, tie asni. Cits jau mujājas, ja tādu pašu
ļurbaku taisa, tad viņus nemaz netīra nost. Bet labāk viņus norīvēt nost.

Jā, un tad?
Tad samaļ rupji vai saspiež. Tad iesals gatavs ir, un taisa alu.

Viņus sausus samaļ vai saspiež? Ko liek klāt?
Jā, jā, galīgi sausus. Tad neko neliek klāt. Tad liek mucā iekšā. Es tev parādīšu to mucu,
kāda ir. Liek apkārt salmus, lai filtrējas. Tagad jau varbūt liek kaut kādus filtrus. Lai neiet
tā putra iekšā caurumā, citādi viņš netek.

To mucu izoderē ar tiem salmiem?
Jā, jā, ar salmiem. Satin to svīķi, tad tāda laba garša paliek. Nāc, es tev parādīšu!

Svīķis ir garš puļķis?
Jā. Viņu pavelk ārā, tad uzlej verdošu ūdeni virsū. Tad stāv kādu stundu, cits viņu muļā,
cits nemuļā viņu. Kad izmircis ir, tad tecina.
Un šitā ir tecināmā muca.

Šitajā mucā lej iekšā...
Te lej iekšā to pļuru.

Šito izoderē ar tiem salmiem?
Jā, lai filtrējas viņš. Reku, te ir mente, tas svīķis.

Kādi instrumenti un lietas vēl ir vajadzīgi?
Nu, vēl vajag tādu baļļiņu, kur raudzē viņu.

Kurā brīdī viņu raudzē?
Tad, kad iztecina to saucamo misu – tas šķidrums, kas tecēs nost. Kad paraus to svīķi,
tad tecēs nost. Tad salaiž spaiņos, atdzesē, un tā ir misa. Tā ir misa. Un tad liek klāt raugu,
kad atdzisusi ir līdz – cik tur – trīsdesmit grādiem. Nedrīkst karstā likt. Raugu un daudz
apiņus.

Cik daudz rauga liek?
Es tā nevaru pateikt, uz spaini kāda paciņa rauga, tas jau par daudz būtu. Bet tas raugs
jau nostājas apakšā.

Nu, un apiņus – cik daudz?
Nu, es jau teicu, manā pusē jau liek dikti daudz, citi jau liek maz. Lai rūgts ir. Jo viņš
rūgtāks ir, jo viņš neskābst.

Ā, tā ir.
Nu, atkarīgs – cik ilgi to alu grib turēt vai tūlīt izdzert.

Tev apiņi ir?
Es jau alu nebrūvēju, apiņi man nav salasīti.

Der tie, ko aptiekā tirgo?
Jā, es domāju, ka visi apiņi der. Es jau te parasti upmalās salasīju. Visus gadus, tik šogad
nedarīju neko tādu. Stāv maisiņos, saimniece izsviež ārā pēc tam. Es nevaru pateikt, cik
daudz, viņi jau baigi vieglie ir. Kādi trīs simti grami?...

Nu, un tad pieliek tos apiņus klāt, cik ilgi raudzē?
Apiņi jāsavāra ir! Pirms tam.

Un tad lej tikai to novārījumu?
Nē, visus apiņus lej iekšā mucā. Tas raudzējamais trauks, nu, un tad viņi norūgst. Vienu
sutku. Varbūt nevajag sutku. Parasti tā – vakarā ieliek raugu un tad no rīta tecina mučelē
iekšā.

Šitajā?
Jā, alus mučelē. Un tad, kad viņš nostāvas kādu dienu, tad viņš ir lietojams. Jo ilgāk stāv,
jo labāk. Kādu nedēļu var pastāvēt, četras piecas dienas – tad vislabākais. Pavelk garāk,
tad viņš paliek skābens – ar visu to, ka liek klāt apiņus.

Cik ilgi tādu alu var turēt, kad pats izbrūvē?
Nu, ilgi nevar turēt. Ja tu ledusskapī, aukstumā turēsi, nu, kādu mēnesi. Pēc tam viņš
saskābst. Tur jau nav nekādas ķīmijas klāt. Tā kā tagad – no pagājušiem Jāņiem es atrodu
alus pudeli, tas vēl dzerams ir! Tas jau nav alus, sula saindēta kaut kāda.

Nu, skaidrs.
Jā, jā, viņš diezgan ātri jāizdzer. Bet labāk, ka tai muciņā viņš pastāv kādas piecas dienas,
tad jau vislabākais ir. Tad nostāvas, tāds feins paliek, vairāk puto un šitā – tad alus gatavs,
tad jādzer. Var jau dzert tādu pliekanu tūlīt, kad kāš, iekšā. Kad apiņi grimst lejā, tad
norūdzis ir, kad apiņi peld pa augšu, tad vēl jārūgst.

Ā, pēc apiņiem pasaka.
Nu, jā, tās spurdziņas visas, tās peldēs pa virsu. Silti jānosedz ir, kad viņš rūgst, siltā vietā
jāliek.