Par maizes alus gatavošanu

Teicēja: Ērika
Intervijas laiks: 2008. gada 13. jūnijs
Intervijas vieta: Aizpute
Intervē: Ieva Vītola
Transkripcija: Ieva Vītola

Ar Ēriku iepazināmies 2005. gadā, kad Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem Aizputē
bija folkloras ekspedīcija. Ērikai piemīt liels stāstnieces talants – viņa var stāstīt, dziedāt bez
apstājas un runāt arī bez jautājumu uzdošanas. Viņas repertuārs ir plašs, visvairāk par Apriķu
pusi, kur pavadīta bērnība un jaunība. Viņa labi zina arī par maizes alus gatavošanu.

Ir tāds alus, ko no graudiem taisa, tur tāda sarežģīta padarīšana, un ir tāds alus, ko
no maizes taisa.

Jā, jā. Maizi viegli apgruzdina. Viegli.

Cepeškrāsnī?
Jā, var cepeškrāsnī, var uz plīti, var vienkārši sakaltināt viņu. Uz plīti visa jau viņa nemaz
nav jāpagruzdinā.To dara tālab, lai viņam ir biški spilgtāka tā krāsa. Nu, un tad, cik jau, nu,
grib un var atļauties taisīt to aliņu, tik daudz to maizīti. Nu, un tad uzvāra ūdeni, atdzesē
un uzlej virsū. Tik aukstu jālej virsū! Uzlej aukstu ūdeni virsū, un tad viņam ļauj kādu
nakti nostāvēt. Un tad viņu nokāš un uzvāra par jaunu, un atdzesē. Tad pieliek apeņus,
un pieliek raugu, un pieliek cukuru. Un, ja jau grib stiprāku, tad jau cukuru pieliek tā
vairāk. Un ļoti tā maizes garša patīkama. Un, ja ļoti minimāli to cukuru pieliek, uz spaini
kādi pāris kilogrami, tad jau viņš nav tik stiprs. Nu, ir jau arī stiprs

Nu, bet apmēram cik uz to spaini jāliek cukura?
Es jau aizmirsu, cik tā mammīte lika kādreiz. Es pati arī esmu taisījusi, nu, tā jau nevar
pateikt, pēc kara jau nebija tas cukurs tik daudz.

Cik daudz rauga lika uz spaini?
Nu, uz spaini jau nevajag daudz, divi paciņi – vairāk nevajag. Bet, ja ir vairāk, nu, pieliek
trīs kilogrami cukura, tad vajag trīs paciņi rauga. Tālab, ka tas cukurs jau noņem. Ja jau
viņu tādu kvasveidīgu taisa, tad jau cukuru pieliek tik kilogramu un tad jau raugu ar tik
paciņu. Un garša jau viņam ir brīnišķīga!

Un apiņus? Cik daudz?
Apiņus jau tā... No svara es nezinu, nu, ko tad mums tie apeņi pa upmaļiem aug, nu,
pāris ontlīgas saujas paņem, uzvāra.

Viņus pirms tam novāra?
Jā, apeņus izvāra un to zupu pielej. Ne jau kādā milzīgi lielā katlā to zupu vāra. Nu, cik
daudz? Ja divi spaiņi būs, tad kādu pusotru litru vajag to ūdeni un kādas trīs saujas apeņu –
pilnīgi pietiek! Nē, nu, tā saplucina viņas. Tā neko milzīgi jau nevāra. Tad padzesē,
pavisam vārotu jau viņu nelej iekšā, tad jau saplucināt to raudziņu.

Nu, un cik ilgi ļauj viņam gatavoties?
Kamēr vairs nav salds. Kamēr rūgst! Arvienvārdsakot, kamēr rūgst. Kad vairs intensīvi
nerūgst, kāš iekšā muciņā un muciņai uzliek virsū uz to caurumiņu glāzi, un tad viņš
vēl tur burbuļo. Kad aiztaisīt to mucu pa ātru ciet, tad viņš var ar saspert visu to mucu
lupatlēveros!

Tā ir bijis?
Jā!

Un kā to miežu alu taisa?
Tur ir citādāk. Tur viņš jādiedzē, jāžāvē, tad jāmaļ. Man, kad meitām kāzas bija, septiņi
pūri iesals bija! Pūrs ir 50 kilogrami. Vasarā tās kāzas bija, un daudzi cilvēki, tālab. Bet
toreiz to miežu alu taisīja riktīgs brūveris, kas mācēja to alu brūvēt.

No Aizputes?
Nē, nē. Saļienas dzirnavās. Dzirnavās arī bija tās kāzas. Ak, kas bija par kāzām! Un tos
stipros dzērienus neviens negribēja, visi gribēja to miežu aliņu! Tā izdzēra to aliņu!

Kā to aliņu sauc? Par miezīti?
Jā!

Un maizes alum ir kāds nosaukums?
Nu, tāpatās, aliņš viņu sauc. Un ļoti visiem garšo maižalus. Viņš jau arī mīksts ir, un,
redz, viņam tā garša ir dikten laba. Bet, nu, zin kā, senāk jau ar to maizi tā neballējās.

Vienalga, kāda maize?
Nē, nu, rudzu maizīti vajag. Katrā ziņā tikai rupjmaizi. Var viņa būt sakaltusi, visu viņu
nevajag apbrūnināt.

Vai mamma uz Jāņiem maizes alu taisīja?
Nu, es domāju, uz Jāņiem mums nekad netaisīja. Uz Ziemassvētkiem taisīja, tad vēl
kādreiz. Pa Jāņiem jau vairāk miežu alus bija, kamēr mēs Saļienā dzīvoja, kungi vienmēr
priekš strādniekiem taisīja. Jāņos jau senāk staigāja no mājas uz māju, un dega ugunskuri.
Bērnus jau līdzi neņēma.